Kāds ir kristiešu īstais lepnums

“Bet es no savas puses negribu lielīties, kā tikai ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, ar ko man pasaule ir krustā sista un es pasaulei.” [Gal.6:14]

Apustulis ir ļoti satraukts un savā satraukumā saka: “Es negribu lielīties”, tas ir, lai nu tie, kas grib, lielās ar miesu un savas nolādētās lielības dēļ aiziet bojā! Es, savukārt, gribu, lai man paliktu viens vienīgs pamats lielīties, proti, es lielīšos tikai ar Kristus krustu.

Tā Pāvils šeit parāda, kāds ir kristiešu īstais lepnums, proti, ka Kristus dēļ viņi lepojas, ir priecīgi un lepni bēdās, kaunā, vājumā utt. Pasaule ne tikai spriež, ka kristieši ir visnicināmākie cilvēki. Tā vajā, nolād un nonāvē viņus, itin kā kristieši būtu paši bīstamākie garīgās un laicīgās valstības postītāji. Tā kā viņi to cieš Kristus dēļ, kura slavu mēs sludinām [1.Pēt.4:15-16], tad arī mums ir jālepojas.

Mūsu lepošanās ir īpaši droša un liela divu iemeslu dēļ: pirmkārt, mēs esam pārliecināti, ka masu mācība ir tīra un dievišķa; otrkārt, masu krusts jeb ciešanas ir Kristus ciešanas.

Mēs nesam pretinieku naidu un vajāšanas ne jau kāda cita iemesla dēļ, bet tikai tādēļ, ka šķīsti sludinām Kristu. Ja mēs Viņu noliegtu un pieņemtu pretinieku postošos maldus un nekristīgos dievkalpojumus, tad tie ne tikai pārstātu mūs ienīst un vajāt, bet piedāvātu mums goda vietas, bagātību utt.

Viņš mums saka: “Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tos, kas viņai pieder. Bet, tā kā jūs neesat no pasaules, bet Es jūs esmu izredzējis no pasaules, tad pasaule jūs ienīst.” [Jņ.15:19]