Ko tad īsti mēs saņemam Svētajā Vakarēdienā?

Kad mēs svinam šo Sakramentu saskaņā ar Jēzus Kristus pavēli, mēs saņemam un to mēs saņemam maizi un vīnu, bet kopa ar to mēs saņemam arī Viņa miesu un asinis.

Tomēr reizēm nākas dzirdēt iebildumus, ka vārds “ir” vārdos “tā ir man miesa, tās ir manas asinis” (Mt.26:26-28) jāsaprot kā “tā simbolizē”, vai “tā norāda”.

Taču tas nav pareizi. Mazais vārdiņš “ir” stāv kā šķērslis maldu mācībām, kuras apgalvo, ka maize un vīns ir tikai Kristus miesas attēlojums un simbols. Bez šī vārdiņa “ir” pastāv arī kāds cits šķērslis – Svētais Pāvils saka: “Svētības kauss, [..] vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm?” (1.Kor.10:16). Ikvienam jāsaprot, ka mēs nepiedalāmies kādās ārējās zīmēs vai simboliskos rituālos, bet gan reālās lietās.

Patiesā Kristus klātbūtne Viņa Svētajā Vakarēdienā ir atkārtoti uzsvērta mūsu ticības apliecībās. Tur (Augsburgas ticības apliecības apoloģijā) rakstīts, ka tas darīts, “lai visi [..] visskaidrāk varētu saprast, ka mēs aizstāvam visā baznīcā saņemto mācību, ka Svētajā Vakarēdienā Kristus miesa un asinis ir patiesi klātesošas, un tās patiešām tiek piešķirtas redzamajām lietām – maizei un vīnam. Un mēs runājam par dzīvā Kristus klātbūtni.”