Dievkalpojums ir Dieva darbs nevis mūsējais

Dievkalpojums sākas ar Dieva uzklausīšanu. Dievkalpojums nevar sākties ar to, ka Dievs klausās mūs.

Dievkalpojums – tas ir, kad runā Dievs. Mēs esam klausītāji. Dievkalpojums sākas ar Dieva vārdu. Viņš ir tā piepildītājs. Evaņģēliski luteriskais dievkalpojums sākas ar to, ka Dievs mums dod Savu vārdu. Tas ienāk mūsos un mēs atbildam ar ticību un kalpošanu. Tas ir Dieva darbs, nevis mūsējais. Viņš ir iekustinātājs un darītājs. Ticība ir dāvana no Dieva, nevis izaug no mūsu pašu darbošanās.

Šāda dievkalpojuma izpratne krasi atšķiras no šī vārda skaidrojuma dažādās vārdnīcās. Evaņģēliski luteriskajā baznīca neatsakās no vārda kalpošana. Kristiešu pulcēšanās svētdienas rītā tiek dēvēta par dievišķo kalpošanu. Un šajā dievišķajā kalpošanā Dievs kalpo mums. Viņš dod mums Savu vārdu un sakramentus. Un tikai pēc tam, kad esam saņēmuši Dieva vārdu un tās dāvanas, ko Viņš mums sniedz, mēs atbildam, pienesot savu pateicību un slavēšanu. Dievišķā kalpošana (liturģija) ir došana no Dieva puses un mūsu atbilde Viņam. Tāpēc dievkalpojuma centrs un būtība ir Dievs un Kristus, nevis cilvēka darbošanās, kā tas bieži tiek uzskatīts.