Dieva valstība

Kas īstenībā ir Dieva valstība? Mēs ik dienas lūdzam Tēvreizē – “lai nāk Tava valstība.” Dieva valstību mums apsolījis Jēzus Kristus. Mēs lūdzam, lai tā nāk, un mums ir jāgatavojas uz šīs valstības nākšanu, kad mūsu Kungs Jēzus Kristus atnāks otrreiz “tiesāt dzīvos un mirušos.”

Var jau būt, ka mēs aiz saviem ikdienas darbiem aizmirstam, kas ir mūsu ticības un mūsu dzīves mērķis, proti, ka mums ar Kristu cauri nāvei jāieiet mūžīgā dzīvošanā sadraudzībā ar Dievu.

Kungs Dieva valstību ir sludinājis, izmantojot līdzības, kas attēlo mums pazīstamo ikdienas dzīvi un balstās mūsu dzīves pieredzē. Tās dažkārt ir līdzības, kurās runāts par sēju un ražas novākšanu, par graudiem, kas izsēti krīt dažādās augsnēs. Daži no tiem nemaz neuzdīgst, tie tiek samīti vai arī tos uzlasa putni. Citus nomāc dadži. Tikai kāda ceturtā daļa krīt labā augsnē un tur tad nes pārsteidzoši labu ražu – no viena grauda izaug trīsdesmit, sešdesmit, pat simts graudi (Mk.4:1-15). Vai arī – no niecīga sinepju graudiņa izaug liels koks (Mt.13:31-40). Vai – ir izsēta laba sēkla, bet aug galvenokārt tikai nezāles.

Visas šīs un citas līdzības par Dieva valstību rāda, kā no pavisam maziem un neciliem aizsākumiem Dieva vārds izplatās un nes augļus – par spīti dažāda veida pretestībai. Ko Dievs saka un grib, tas notiek. Un beidzot Viņš taču visu pasauli ir radījis ar savu pavēlošo un radošo vārdu: “Un Dievs sacīja: Lai top un tas tapa” (1.Moz.1).

Šīs pasaules valstis liekas esam stiprākas, lielākas un svarīgākas nekā tālā un neredzamā Dieva valstība. Bet vai tad arī mūsu laikos un šajā zemē mēs neesam pieredzējuši, kā sabrūk varena pasaules valsts, kurā tika apspiesta un vajāta kristīgā ticība un Baznīca? Šeit taču redzamā veidā piepildās Kunga apsolījums savai Baznīcai un Viņa vārda sludināšanai, ka pat “elles vārtiem to nebūs uzvarēt (Mt.16:18). Šis pasaules valstis iznīkst, paiet, bet Dieva valstība nāk. Kristus ir Kungs un Ķēniņš šajā valstībā. Tas ir mūsu kristīgās ticības pamats un saturs.