Nāc un dzer ūdeni bez maksas

“Sapulcini tautu. Es tiem došu ūdeni.” [4.Moz.21:16]

Tas Kungs nelika Mozum meklēt ūdeni, jo pats gatavojās to sagādāt. Mozum tikai bija jāsapulcina tauta.

Paldies Dievam, ka tā, jo pats Mozus ūdeni neatrastu. Viņš sapulcināja tautu, lai Tas Kungs viņiem gādātu ūdeni.

Šie vārdi mudina uz pārdomām. Īpaši rūpīgi jāpārdomā mums, kam uzticēta atbildība par Tā Kunga baznīcu ciemos un pilsētās.

Visas mūsu pūles ir jāvērš uz to, lai cilvēki varētu saņemt dzīvības ūdeni.

Šajā ziņā tiek pieļautas daudzas kļūdas.

Mācītāji un draudžu vadītāji parasti visvairāk rūpējas par to, lai cilvēki nāktu uz baznīcu. Protams, tas ir labi un pareizi, jo bez baznīcas apmeklēšanas nekas labs nesanāks.

Taču maldīgi ir domāt, ka visu var nokārtot ar labu baznīcas apmeklētību. – Tās, protams, ir labas ziņas, ka baznīca ir pilna un nav nevienas brīvas sēdvietas!

Bet tad mums jājautā: kas tālāk? Vai tauta saņēma Tā Kunga dzīvības ūdeni? Vai tautas, pulcēšanās patiesi bija garīgs notikums? Vai tā dzirdēja dzīvības vārdus? Vai Dieva vārds tika pasludināts? Vai Bauslība un Evaņģēlijs lika grēciniekiem apzināties savu postu un nākt pie Jēzus?

Atcerēsimies, ko Dievs Mozum teica: “Sapulcini tautu, Es tiem došu Ūdeni.”

Mūsu baznīcas dzīve ir jāorganizē tā, lai, sniedzot tautai dzīvības maizi un dzīvības ūdeni, visās norisēs īstais noteicējs būtu Dieva Gars; Cilvēkus neglābj tikai mūsu ietekme. Lai viņi tiktu glābti, tiem ir jāizdzird Dieva vārds un dzīva liecība, ko Dieva Gars var likt lietā; Neaizmirsīsim to! Diemžēl mūsdienās sludināšana ne vienmēr tāda ir.

Pulcināsim tautu un lūgsim pēc dzīvības ūdens, kas nāk Caur Dieva vārdu un Viņa Garu.