Dzīves likums un Dieva bauslis

Visos laikos cilvēki ir domājuši par savas dzīves pamatlikumiem. Un tā ir pavisam dīvaina lieta, ka gandrīz visu šādu pārdomu rezultāti saskan savstarpēji un ar desmit baušļiem.

Vienmēr, kad cilvēku dzīves ārēju vai iekšēju satricinājumu un apvērsumu rezultātā nonāk nesakārtotībā, tie cilvēki, kas vēlas saglabāt gan domāšanas, gan sprieduma skaidrību un apdomību, atzīst, ka bez Dieva bijāšanas, bez vecāku godāšanas, bez dzīvības, laulības, īpašuma un goda aizsardzības – lai arī kādi šie dotumi būtu – nav iespējama cilvēku kopdzīve.

Lai atzītu šos dzīves likumus, cilvēkam nav jābūt kristietim, viņam vienīgi jāseko savai pieredzei un veselajam saprātam. Kristietis priecājas par visu, kas viņu tik svarīgās lietās vieno ar citiem cilvēkiem. Viņš ir gatavs dzīvot kopā ar viņiem un cīnīties, ja runa ir par šo kopējo mērķu īstenošanu.

Pāri tam, kristietis tomēr neaizmirst svarīgāko atšķirību, kas pastāv starp dzīves likumiem un baušļiem. Tur runā saprāts, te runā Dievs.