Mācības par atgriešanos bibliskais pamatojums

Saskaņā ar skaidro Rakstu mācību, grēkā kritušais cilvēks nevar apmierināt dievišķās taisnības prasības un izpirkt savus pārkāpumus ar labajiem darbiem (Ps.49:7-8; Mt.16:26). Gluži otrādi, visi, kas tiecas gandarīt Dievu ar bauslības darbu palīdzību, joprojām ir pakļauti dievišķās bauslības lāstam (Gal.3:10).

Patiesībā cilvēks pēc savas dabas ir tik akls un grēka samaitāts (1.Kor.2:14; Ef.2:1), ka viņa miesas sirds ir naidā ar Dievu (Rom.8:7) un tādēļ nav spējīga Viņu atbilstoši mīlēt un Viņam kalpot (1.Kor.10:20; Ef.2:12). Cilvēks pēc sava dabiskā stāvokļa nespēj tādā veidā sevi izglābt (Rom.3:10-20).

Tomēr to, ko nav spējis paveikt pats cilvēks, viņa vietā ir paveicis Dievs savā bezgalīgajā laipnībā (Rom.8:3-4). Pateicoties sava Dēla pilnīgajai paklausībai (Gal.4:4-5; Jes.53:4-6), Viņš ir salīdzinājis pasauli ar sevi (2.Kor.5:19; 1.Jņ.2:2) un, tā kā Viņš ir dzēsis pret cilvēci rakstīto bauslības rakstu (Kol.2:13-14), Viņš nu ar žēlastības līdzekļu (Evaņģēlija un sakramentu) starpniecību piedāvā visiem grēciniekiem Kristus nopelnus, no sirds vēloties (nopietna jeb nopietni domāta aicināšana) lai visi cilvēki pieņemtu to visužēlīgo grēku piedošanu, kuru Viņš sniedz Kristū Jēzū (2.Kor.5:20-21).

Šis ir atgriešanās mācības bibliskais pamatojums. Citiem vārdiem, atgriešanās ir iespējama vienīgi tādēļ, ka Kristus ar savām ciešanām un nāvi ir nodrošinājis pazudušajai cilvēcei pestīšanas dāvanu (Ef.2:8-9).