Kad mēs godājam vecākus?

Mēs godājam savus vecākus un priekšniecību, ja īstā dievbijībā dodam viņiem to godu, ko Dievs no mums pieprasa, un parādām viņiem to arī ar savu uzvedību.

Dēlam būs godāt savu tēvu un kalpam savu kungu. [Mal.1:6]

Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa. [Rom.13:7]

Sirmas galvas priekšā tev būs piecelties, un godini vecu cilvēku, bīsties savu Dievu; – Es esmu tas Kungs! [3.Moz.19:32]

Uzdevums: Lasi 1.Ķēn.2:19 Ķēniņa Salamana godīgā izturēšanās pret savu māti un 1.Moz.46:29 Jāzepa sirsnīgā izturēšanās pret savu tēvu.

Luters saka: “Ir jāpiekodina jauniem cilvēkiem, ka tiem ir jāgodā savi vecāki kā Dieva vietnieki, lai arī tie būtu vienkārši, mazturīgi, nevarīgi un skarbi, tie tomēr ir Dieva doti. Neliedziet tiem pienākošos godu viņu dzīves paradumu vai kļūdu dēļ. Arī, sarunājoties ar viņiem, jāuzvedas nevainojami, jāizvairās no asām atbildēm, stūrgalvības un iecirtības, jāsamierinās un jāpaklusē, lai arī tie savā rīcībā reizēm ietu pārāk tālu.”

Piezīme: Kristīgā mācība »