Dievs soda neticīgos un iemet tos velna rīklē

“Es jums, lai gan jūs jau visu zināt, gribu atgādināt, ka Tas Kungs gan izglāba tautu no Ēģiptes zemes, bet pēc tam nomaitāja tos, kas neticēja. Un eņģeļus, kas savu augsto stāvokli nebija nosargājuši, bet savu mājokli atstājuši, Viņš mūžīgās saitēs saistītus tur ieslēgtus tumsā lielās dienas tiesai. Tā Sodoma, Gomora un apkārtējās pilsētas, kuras šiem līdzīgi padevās netiklībai un nomaldījās pretdabīgās miesas kārībās, ir noliktas par atbaidošu piemēru mūžīga uguns soda izciešanai.” [Jūd.1:5-7]

Jūda šeit sniedz trīs piemērums, tāpat kā Pēteris savā vēstulē. Pirmkārt, Dievs pieļāva, ka tiek uzvarēta Israēla tauta, kad tā neticēja, kaut arī Viņš brīnumainā veidā to izveda no Ēģiptes. Izdzīvoja vienīgi divi no sešsimts tūkstošiem.

Šis piemērs ir brīdinājums un šausmas, proti, kas tagad tiek saukti par kristiešiem un šajā vārdā Dieva žēlastībā ir atbrīvoti, ir jāsargās ne mazāk kā Israēlam.

Patiesi, šie ir laiki, kad pāvestība ir paaugstināta un Evaņģēlijs visā pasaulē ir apslēpts, un mums jāpiedzīvo nelaimi pēc nelaimes ar ko Dievs soda neticīgos un iemet tos velna rīklē.