Īsta kristīgā ticība

“Žēlastība un miers lai jums ir bagātīgi Dieva un mūsu Kunga Jēzus atziņā!” [2.Pēt.1:2]

Šis ir sveiciens, ar kādu mēdz iesākt vēstules. Apustulis grib sacīt: savas kalpošanas vārdā es jums novēlu pieaugt žēlastībā un mierā, kļūstot arvien bagātākiem un bagātākiem. Šī žēlastība nāk no Dieva un Kunga Kristus atziņas.

Taču Dieva atziņa nav tāda kā turku, jūdu un arī velna ticība. Tie visi tic, ka Dievs ir visu radījis. Tāpat nepietiek tikai zināt, ka Kristus ir dzimis no jaunavas, cietis, miris un augšāmcēlies. Īstā atzina ir tāda, ka tu uzskati un zini: Dievs un Kristus ir tieši tavs Dievs un Kristus. Ne velns, nedz arī viltus kristieši tam nespēj ticēt.

Tā nu atzina nav nekas cits kā īsta kristīgā ticība. Ja tu atzīsti Dievu un Kristu šādā veidā, tad arī spēj no visas sirds paļauties uz Viņu, uzticēties Viņam gan laimē, gan nelaimē, gan dzīvojot, gan mirstot.

Tu redzi, ka šai vietā Sv. Pēteris nav nodomājis īpaši plaši rakstīt par ticību, jo par to viņš ir pietiekami daudz rakstījis pirmajā vēstulē. Šeit viņš grib mudināt visus ticīgos, lai tie labos darbos parāda savu ticību. Viņš negrib redzēt ticību bez darbiem, nedz arī darbus bez ticības, bet māca, ka vispirms ir jābūt ticībai un tad jāseko arī labiem darbiem. Tādēļ viņš saka: “Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.”