Jautājums par labo

Jautājums par labo aptver visu cilvēku ar visiem viņa motīviem, darbiem, vidi un līdzcilvēkiem. Tas nozīmē atrašanos realitātē, kur viss apkārtējais ir Dieva radīts veselums.

Dievišķais darba rezultāts pie visas radības bija ļoti labs (1.Moz.1:31) un pilnīgs. Labā būtība pieprasa veselumu visā – visu cilvēku viņa apkārtējo līdzcilvēku vidū (ne vien ar labu pārliecību, bet arī ar labu rīcību). Ko gan tas dotu, ja tikai viena viņa daļa tiktu saukta par labu, kā piemēram, motīvs labs, tiekāms pats darbs slikts vai otrādi?

Cilvēks ir nedalāms veselums ne vien kā indivīds, kā personība un viņa veikums, bet arī kā cilvēku sabiedrības un visas radības loceklis, kurā viņš atrodas. Šis nedalāmais veselums, tas nozīmē šī Dievā dibinātā un atzītā patiesība, tā raugās uz jautājumu par labo.

“Radība” ir šis nedalāmais veselums, skatoties no tās iesākuma, un raugoties uz tās mērķi tā ir Dieva Valstība. Abi ir vienādi tālu un vienādi tuvu, jo Dieva radība un Dieva valstība ir mums klātesošas Dieva pašatklāsmē Jēzu Kristū.

Jautājums pēc labā kā jautājums pēc reālā ir jautājums pēc Jēzus Kristus.