Eņģeļi un to radīšana

Svētie Raksti runā par eņģeļiem. Līdzīgi cilvēkiem, tie radīti “iesākumā”.

Nav minēta atsevišķa diena, kurā tie radīti, bet tas ir noticis vienā no sešām radīšanas dienām, jo pirms šīm dienām pastāvēja vienīgi Dievs un septītajā dienā Viņš atdusējās no visiem saviem darbiem.

Vārda eņģelis nozīme ir sūtnis, kurš ir Dieva sūtīts pildīt kādu uzdevumu, “izsūtīts kalpošanai” (Ebr.1:13-14). Pravietis vai kāds cits Dieva cilvēks arī dažkārt tiek saukts par eņģeli. Arī Jānis tā tiek dēvēts Bībeles grieķu tekstā (Mk.1:1-4). Mūsu Kungu Jēzu Kristu Vecajā Derībā arī dēvē par eņģeli (Mal.3:1).

Parasti vārds eņģelis apzīmē tādu būtni, kuru “iesākumā” ir Dievs. Bet, atšķirībā no cilvēka, tā ir tikai garīga būtne, tai nav ķermeņa, tomēr arī bez ķermeņa tā ir pilnīgāka par cilvēku. Atšķirība starp eņģeli un cilvēku ir būtiska: “Garam nav miesas un kaulu” (Lk.24:39). Dažkārt Svētie Raksti mums vēstī, ka eņģeļi ieradušies ķermeniskā veidolā, ēduši un dzēruši kopā ar cilvēkiem utt.. Šo parādīšanās formu viņi pieņēmuši īpašu iemeslu dēļ.

Dievam un eņģeļiem ir viena kopīga īpašība – tās ir garīgas būtnes bez ķermeņiem. Citādi starp tiem pastāv liela atšķirība: tā ir atšķirība, kas pastāv starp Radītāju un radībām.