Kā Dievs definē piedošanu?

Daudzi uzskata, ka Dieva piedošana ir kā roku mazgāšana. Ik reizi, kad grēkojam, esam nosmērējuši rokas un zaudējuši Dieva dāvāto piedošanu.

Ījabs iztaujā Dievu: “Kas ir cilvēks, ka Tu .. viņu piemeklē ik rītu un Tu viņu pārbaudi ik acumirkli. Kādēļ Tu nenogriezies nost no manis un nepamet mani uz brīdi..? Kādēļ Tu nepiedod man manus grēkus un neatlaid manu noziegumu?” (Īj.7:17–21).

Līdzīgi Ījabam, daudzi cilvēki uzskata, ka Dievs to vien gaida, lai pieķertu viņus grēkojam, un tādējādi tiek grauta viņu uzticība Dieva mīlestībai un piedošanai. Ja mēs zaudētu Dieva piedošanu ik reizi, kad grēkojam, tad mēs nekad nevarētu būt pārliecināti par savu pestīšanu! Labāk uzticieties Dievam, kas nemelo (Tit.1:21) un kas saka: “Ņemies drošu prātu, .. tavi grēki tev piedoti” (Mt.9:2).

Jeremijas grāmatā (31:34) Dievs definē piedošanu kā attiecības, ko Viņš iedibina ar mums. Viņš apsola: “Jūsu grēkus Es jums nepiemeklēšu.” Un vēlāk Viņš piebilst: “Es tien piešķiršu vienādas sirds domas .. . Un Es slēgšu ar tiem mūžīgu derību, .. Es tai sūtīšu visu labu, ko Es tai esmu solījis” (Jer.32:37–42). Dieva piedošana ir pastāvīgs stāvoklis, kuru Viņš pats izraisa un uztur.