Attopies, tu, slinkais blēdi!
“Es piesaucu To Kungu.” (Ps.118:5)
Ir sacīts: es piesaucu To Kungu. Dzirdi: tev jāmācās piesaukt, nevis sēdēt vai gulēt savā kaktā, nokārt galvu, mocīt pašam sevi ar savām smagajām domām, raizēties un prātot, kā no tām atbrīvoties, un neredzēt neko citu, kā vien to, cik grūti tev klājas, cik lielas sāpes tev jācieš, cik nožēlojams cilvēks tu esi.
Attopies, tu, slinkais blēdi! Meties ceļos, pacel acis un rokas uz Debesīm, saki psalmu vai lūgšanu Mūsu Tēvs, sūdzi ar asarām savu postu Dievam un piesauc Viņu! Dievs grib, lai tu sūdzi Viņam visas savas bēdas, nevis turi tās pie sevis un nomokies ar tām tik ļoti, ka radi no vienas nelaimes divas, jā, pat desmit un veselu simtu.

Ieskaties
Kristieša ieroči
Cāļu māte
Evaņģēlijs pastāv mūžīgi
Ko darīt ar Israēla svēto derības šķirstu?
Kas apsūdz otru par skabargu, tam Dieva priekšā rodas baļķis viņa paša acī
Svētais Vakarēdiens vairo kristieša mīlestību