Šausminošais grēks

“Es nenoliedzu Dieva žēlastību; jo, ja bauslībā ir taisnība, tad Kristus velti ir miris.” [Gal.2:21]

Tev jāpievērš uzmanība tam, ka censties iemantot taisnību ar Bauslības darbiem nozīmēs noliegt un atraidīt Dieva žēlastību. Kas gan varētu būt vēl bezdievīgāks, kurš grēks varētu būt vēl šausminošāks par to, ka Dieva žēlastība tiek atraidīta, – ka cilvēks negrib tikt attaisnots ar ticību Kristum? Vai tad nepietiek ar to, ka esam bezdievji un visu Dieva baušļu pārkāpēji? Nu mēs šim lielajam grēkam pievienojam arī to, ka pārgalvīgi noraidām žēlastību un grēku piedošanu, kas mums tiek sniegta Kristū.

Pāvils un citi apustuļi nevienu citu grēku nav uzskatījuši par tik lielu un nosodījuši tik bargi, kā žēlastības noniecināšanu un Kristus noliegšanu; tomēr šis grēks tiek darīts ļoti viegli.

Vai tad mēs grēkojam, ievērodami Bauslību? Mēs noraidām žēlastību tad, ja ievērojam Bauslību ar nodomu šādā veidā iemantot taisnību.

Tomēr tā dara visa pasaule, kas gan negrib, lai tas tiktu atzīts, bet ka parāda Dievam vislielāko godu.

“Jo, ja bauslībā ir taisnība, tad Kristus velti ir miris”

Ja Viņš ne velti ir miris, tad jāsecina, ka taisnība nenāk no Bauslības.

Ja mana pestīšana Kristum ir maksājusi tik dārgi — Viņam ir bijis jāmirst par maniem grēkiem, tad ir pilnīgi skaidrs, ka mani darbi, arī Bauslības taisnība salīdzinājumā ar šo lielo un brīnišķīgo izpirkuma maksu nav gluži nekas.