Mācītājām ir jārūpējas par nabagiem

“Tikai lai mēs pieminētu nabagus, to es arī esmu centies darīt.” [Gal.2:10]

Pēc tam, kad Evaņģēlijs ir pasludināts, labam ganam ir jārūpējas arī par to, lai nabagi nepaliktu neapgādāti, jo tur, kur ir baznīca, vienmēr ir arī nabagi, kuri parasti ir īstākie Evaņģēlija mācekļi, — kā Kristus saka : “Nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.” {Mt.11:5]

Velns un pasaule vajā baznīcu un iegrūž daudzus nabadzībā, tā ka vēlāk viņi tiek atstāti un aizmirsti. Pasaule grēko ne tikai šajā ziņā — tā arī nerūpējas par Evaņģēlija, patiesas dievbijības un īstas dievkalpošanas uzturēšanu. Neviens negrib dot savu ieguldījumu un palīdzēt, lai tiktu paēdināti baznīcas kalpi, lai tiktu ierīkotas skolas. Māņticības un aplamas dievkalpošanas labā ikviens labprāt deva ar abām rokām.

Patiesā reliģija cieš trūkumu; Kristus sūdzas, ka Viņš cieš badu un slāpes, ir svešinieks, kails, slims utt., turpretī bezdievji dzīvo pārpilnībā. Tādēļ īstam mācītājām ir jārūpējas par nabagiem, un Pāvils šeit apliecina, ka viņš to ir darījis.