Pagāniem sludinātais Evaņģēlijs
Bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas. [Gal.2:2]
Tā kā Dievs apustuli ar īpašas atklāsmes palīdzību brīdināja un pavēlēja doties ceļā, Pāvils gāja — tālab, lai tos apgraizītos, kuri bija kļuvuši ticīgi un apgalvoja, ka ir nepieciešams ievērot Bauslību, piespiestu klusēt vai vismaz nomierinātu viņus un panāktu, ka Evaņģēlija patiesība atspīdētu spožāk un tiktu apstiprināta.
Pāvils tikai pēc astoņpadsmit gadiem ir nonācis Jeruzālemē un runājis ar apustuļiem par savu Evaņģēliju, ko viņš sludina pagāniem.
Jūdu vidū Pāvils, tāpat kā citi apustuļi, vēl kādu laiku pacieta Bauslību un apgraizīšanu – tomēr tā, lai Evaņģēlija mācība paliktu nesagrozīta.
Lai vājie netiktu apgrēcināti, apustulis ir runājis ar jūdiem šādā veidā: ja jums patīk gluži nevajadzīgā Mozus Bauslības prasību ievērošana — jo taisnības iemantošanai tā nav noderīga — paturiet šīs lietas, tikai neapgrūtiniet ar tām pagānus, kuri Bauslību nekad nav ievērojuši.
Pāvils atzīst, ka ir runājis ar apustuļiem par Evaņģēliju, taču viņš saka: viņi jums neko nav devuši, nedz mācījuši — drīzāk gan mēs, cenzdamies uzturēt Evaņģēlija brīvību, apustuļu priekšā esam stingri nostājušies pret tiem, kuri prasīja, lai pagāni tiktu apgrūtināti ar Bauslības prasībām, un mēs viņus esam uzveikuši.
Mēs lepojamies ar to, ka devāmies uz Jeruzālemi Dieva atklāsmes, nevis apustuļu pavēles dēļ, tur pārrunājām ar viņiem Evaņģēliju un panācām, ka viņi piekrīt mums, nevis tiem, kuri ir nostājušies pret mums.
Es runāju ne tikai ar brāļiem, bet arī ar tiem, kuri tika uzskatīti par pašiem ievērojamākajiem.
Lai šīs pārrunas skaidri parādītu, ka viņa sludinātais Evaņģēlijs neatšķiras no apustuļu mācības. Tā tiktu aizdarītas mutes pretiniekiem.
Ieskaties