Sējas – pļaujas likums

Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību. [Gal.6:7-8]

Ko sējam, to arī pļausim. Tā māca Bībele, un šie vārdi saskan ar mūsu cilvēcisko pieredzi. Ja iesējam kviešus, mēs nepļausim rudzus.

No lasītajiem Svēto Rakstu vārdiem mēs nojaušam, ka runa pirmām kārtām ir par tīrumu, nevis par sēšanu. Dieva vārds mudina nesēt “miesas tīrumā”, bet “Gara tīrumā”. Pirmais ved pazušanā, bet otrais mūžīgā dzīvē.

“Miesa” saskaņā ar Bībeles izteiksmes veidu apzīmē mūsu kritušo un grēcīgo dabu. Mēs visur nesam līdzi Ādama ļauno mantojumu, mūsu iedzimto grēcīgo dabu, jo visi esam Ādama dzimums un pēcnācēji.

Mūsu grēcīgā daba ir savtīga un egoistiska. Tā tiecas uz ļaunu un meklē apmierinājumu lietās, kas pretējas Dieva gribai. Lasītajos pantos miesa tiek salīdzināta ar tīrumu, kurā aug un zaļo viss ļaunais un grēcīgais. Nedodiet brīvību savai miesai, māca Dieva vārds. Nesekojiet grēcīgās dabas iegribām!

Cilvēkā, kurš tic Jēzum, ir iemājojis Dievs Svētais Gars. Arī Dieva Garu var salīdzināt ar tīrumu, kas labprāt uzņem labo, šķīsto, taisnīgo un visu, kas ir saskaņā ar Dieva gribu.

Apustulis Pāvils raksta, ka arī kristietim ir sava atbildība. Ja tavu dzīvi un rīcību nosaka ļaunā un samaitātā miesa, tu sēj “miesas tīrumā” un no šī tīruma arī pļausi.

Turpretī, ja tevi vada Dieva Gars ar Savu gribu un tu rīkojies pēc Viņa prata, tu sēj “Gara tīrumā”. Ko vada Dieva Gars, tas pļaus mūžīgo dzīvību.

Tie ir dziļi un nopietni vārdi, kas mums visiem jāliek pie sirds. Taču vienlaikus tie ir arī brīnišķīgi vārdi! Padomā par mūžīgo dzīvību – kas tā būs par pļauju, ko Dievs Savā žēlastībā mums dos!