Bagātība, ko dod ticība

“Bet kam Es šo cilti līdzināšu? Tā ir līdzīga bērniem, kas sēd tirgus laukumā un uzsauc saviem biedriem, sacīdami: mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt; mēs jums sēru dziesmas dziedājām, un jūs neraudājāt.” [Mt.11:16-17]

Visos laikos bērni ir spēlējuši gan kāzas, gan bēres. Novērojuši pieaugušo svinīgās ceremonijas, viņi tās atdarina. Tomēr gadās, ka daži bērni atsakās piedalīties, tādējādi bojājot spēlētājiem garastāvokli.

Jēzus apgalvo, ka līdzīga ir arī cilvēka attieksme pret Dievu. Padomājiet par Jāni Kristītāju, kas bija nopietns un askētisks vīrs. Cilvēki par Jāni sacīja: viņš nav normāls! Taču tad nāca Jēzus, Viņš ēda un dzēra kā visi pārējie, bet cilvēki teica: “Redzi, kāds negausis un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs.” Dieva vārda sludinātājam tāda uzvedība nepiedien!

Vai to pašu nevaram teikt arī par mūsdienām? Cilvēki arvien pārprot kristīgo ticību un neizprot ne tās būtību, ne sekotājus.

Jēzus Kristus patiesie vēstneši sludina Dieva svēto Bauslību, apsūdz mūsu samaitātību un brīdina cilvēkus atgriezties laikus, lai tie nenonāktu ellē un pazušanā.

To dzirdot, cilvēki protestē: kāpēc mums jādzird šie piķa un sēra sprediķi? Mūsdienās taču nedrīkst tā sludināt! Šādu mācību vajadzētu aizliegt!

Tomēr patieso Kristus liecinieku pasludinājumā ir vēl kāda būtiska vēsts, kas no Dieva vārda un personiskās pieredzes stāsta par brīnišķīgo piederību Jēzum un dzied Viņam par godu: “Kungs, Tavas asins svētība tik vien mans gods un greznība, ar ko priekš Dieva stāvēšu, kad debesīs es ieiešu.”

Un cilvēki atkal reaģē asi: kas tas par sakāpinātu entuziasmu? Tā ir neveselīga jūsma, mēs nevēlamies tādu dzirdēt! Dzīve ir pārāk nopietna, lai jūsmīgi to apdziedātu. – Patiesi, šādas runas mēs visi esam dzirdējuši.

Šie cilvēki neizprot Dieva vārda nopietnību un nepazīst ticības prieku, ko var sniegt tikai personiskā pieredze. Bet dziļu ticības prieku un nopietnību mēs iepazīstam tikai tad, kad esam ieraudzījuši bagātību, ko dod ticība Jēzum.