Sekss – svētība vai grēks?

Seksuālas attiecības starp laulātu vīru un sievu ir Dieva svētība, tās iedibinātas jau pasaules radīšanā, kad Dievs radīja Ādamu un Ievu [1.Moz.1:27-28, 31; Mk.10:6-9]. Grēkā krišanas dēļ [1.Moz.3] šī dievišķā dāvana bieži vien tiek sabojāta, to nepareizi lietojot.

Bībelē nepārprotami norādīts, ka nepareiza tās izmantošana ir grēks. Seksuālo attiecību dāvana tiek ļaunprātīgi izmantota, pārkāpjot laulību, iekārojot, pirmslaulību sekss, homoseksuālu attiecību, bērnu seksuālas izmantošanas, izvarošanas, prostitūcijas, pornogrāfijas gadījumos, asinsradinieku starpā un piedauzīgās runās [Mt.5:27-30; Rom.1:24-27; 1.Kor.6:9-20]. Gan velns, gan mūsu grēcīgā daba nemitīgi mūs kārdina piekāpties savām dabiskajām dziņām grēcīgā un apkaunojošā veidā.

Kā Dieva kristītie bērni mēs uzticamies Viņa vārdam par laulību un tuvību. Mēs savu laulāto draugu uzskatām par Dieva dāvanu [Mk.10:9], kas mīlama, cienāma un lolojama. Dievs pavēl vīriem mīlēt savas sievas, kā Kristus ir mīlējis savu draudzi [Ef.5:25, 33]. Šāda mīlestība ietver uzupurēšanos un piedošanu. Bībelē tuvība starp laulātu kristīgu vīru un sievu aprakstīta kā “divu kļūšana par vienu miesu”. Dievs šo brīnišķīgo savienību dēvē par “lielu noslēpumu”, līdzīgi kā attiecībās starp Kristu un draudzi [Ef.5:31-32].