Lūgšana dara lielas lietas

Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti Viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās? Es jums saku, Viņš viņu lietu izlems visai drīz. [Lk.18:7-8]

Nopietna un dedzīga lūgšana, kas nenorimst un nepagurst, bet nemitas gaidīt un ilgoties līdz pat pēdējam acumirklim, – tā galu galā izlaužas cauri debesīm un zemei, un nav iespējams, ka tāda lūgšana paliktu neuzklausīta; jo, ja mēs tā lūdzam, mūsu lūgšana ir Dievam tīkams upuris.

Tā pārsniedz visu mūsu prātu un saprašanu, kā Sv. Pāvils vēstulē efeziešiem 3. nodaļā saka, ka Dievs spēj darīt daudz vairāk par visu, ko mēs lūdzam un saprotam.

Kad neredzi vairs nekādu izeju, kad viss tavs padoms, visas tavas pūles izrādās veltīgas – piesargies, ka neatkrīti no Dieva. Jo Dievs mirušos dara dzīvus un rada visu no nekā; kur nav vairs nekādas palīdzības, nekādu cerību, tur Dieva palīdzība vēl tikai sākas.

Ja tu būsi tā lūdzis un tomēr netiksi uzklausīts, tad vari nākt un saukt mani par meli. Ja arī Dievs nedos tev visu tai pašā mirklī, tomēr jau tūlīt saņemsi mierinājumu un stiprinājumu savai sirdij līdz tam laikam, kad Viņš apveltīs tevi daudz bagātīgāk, nekā tu jebkad būtu varējis cerēt.