Dogmu konkurence ticības un pieredzes sadursmē

Cerībai nav pamata pieredzē (sal.Rom.8:26-39), bet gan tā pati ir pamats pieredzei. Tādēļ visi centieni pēc izpratnes un saprašanās tieši šajā novadā sastop asas cilvēku pieredzes un pasaules uzskata nesošo pamatojumu pretrunas.

Tas pavada kristieti viņa dzīvē un kristīgo draudzi tās vēsturē no sākuma (2.Pēt.3:4) līdz beigām. To, tātad, nenosaka ne laiks, ne persona, bet gan pati lietas būtība.

Katra subjektīva rakstura iebilde vai katrs objektīva rakstura apstrīdējums tiklab dvēseļu kopšanā, kā apoloģētikā tādēļ jāpārbauda, izjautājot par tās pretējo pozīciju, tas ir, par to, ko tā [šī pretējā pozīcija] saturiski aizstāv kā savas ticības veidu – kā pamatu cerībai vai iemeslu bailēm.

Kristīgo un nekristīgo dogmu konkurencei, raugoties nākotnē, var būt šādi priekšmeti:

• nāves vietā dvēseļu ceļošana vai reinkarnācija; Kristus tiesas vietā laika beigās cilvēku tiesa šajā laikā;
• Dieva valstības gaidīšanas un sagatavošanās uz to vietā, piem., ‘konkrēta’ utopija kā darbības mērķis un pestīšanas modelis;
• pasaules gala kā Dieva darba vietā vai nu pasaules iznīcināšana cilvēku darbības rezultātā vai pasaules mūžība imanentas pilnveidošanās procesā.