Šodien un šeit

Jēzus personība, kas noteikti ir un paliek viens un tas pats, grib mājot reālajos cilvēkos un tas nozīmē, dažādos veidos.

Kristus neatceļ cilvēcisko realitāti kādas idejas labā, kas prasītu tās īstenošanu neskatoties uz visu realitāti, bet Kristus tieši apstiprina realitāti, saka tai jā vārdu, jo Viņš pats ir patiess cilvēks un tādejādi visas cilvēciskās realitātes pamats.

Tātad izveidošana pamatojoties Jēzus Kristus personībā ietver divas lietas: to, ka Jēzus Kristus ir un paliek viens un tas pats, nevis kā vispārēja ideja, bet gan tas, kas Viņš ir, cilvēktapušais, krustā sistais un augšāmceltais Dievs, un tieši dēļ Kristus personas tiek saglabāts patiesais cilvēks, un tā patiesajā cilvēkā iemājo Jēzus Kristus.

Līdz ar to mēs tiekam vesti prom no jebkuras abstraktas ētikas uz konkrētu ētiku. Nav jāsaka tas, kas ir labs jebkuram, bet gan tas, kā Kristus šodien un šeit iemājo mūsu vidū.