Kāpuri ir līdzīgi jūsmotājiem

Tauriņš vairojas šādi: vispirms tas ir kāpurs, kas karājas pie sienas un vēlāk iekūņojas. Pavasarī, kad saules stari sāk sildīt, kūniņa saplīst un no tās izlido tauriņš. Kad tauriņam pienāk laiks mirt, tas apsēžas uz koka zara vai lapas un izdēj garu olu virteni. No olām izšķiļas jauni kāpuri.

Tā ir atgriezeniskā vairošanās (dzīves cikls): tauriņš sākumā ir kāpurs un tad atkal kļūst par kāpuru.

Es savā dārzā esmu atradis dažādus kāpurus un domāju, ka tos šeit ir iesūtījis velns. Sākumā tiem uz deguna ir tādi kā ragi.

Savā būtībā kāpuri ir līdzīgi jūsmotājiem. Tiem ir skaistas, spīdīgas sudraba un zelta svītras, taču iekšpusē šie kukaiņi ir indes pilni. Jūsmotāji arī izliekas dievbijīgi un svēti, taču viņu mācības ir aplamas, maldīgas un mulsinošas.

Kad tauriņš nomirst, tas atstāj daudz olu, un no viena kāpura rodas daudzi. Tāpat viens jūsmotājs samulsina daudz ļaužu, un viņa dēļ rodas jauni jūsmotāji un sektanti.