Par mīlestību

Varbūt tas, ka mīlestība Bībeles izpratnē mūsdienu cilvēkiem ir kļuvusi sveša, ir arī iemesls tam, kādēļ mūsdienu cilvēki ar mīlestību parasti saprot tikai romantiskas attiecības.

Mūsdienu cilvēks fokusējas uz īstermiņa mīlestību, uz mīlestību, kas tiecas pēc baudas un patiesībā arī nav nekas cits kā tukša baudkāre. Vai tas ir tāpēc, ka uzticības pilna mīlestība visas dzīves garumā ir kļuvusi tik reta?

Arvien biežāk uzaugot šķirtās ģimenēs, bērni vairs neko nezina par mīlestību, par mīlestību, kas nekad nebeidzas, bet pastāv par spīti visam, pārvarot visus šķēršļus.

Arī mūsdienu kristieši arvien vairāk un vairāk runā par savām attiecībām ar Dievu, kā kaut ko līdzīgu romantiskam pasākumam. Piemēram, tiek runāts par dienu, kad Kristus tika pieņemts par Pestītāju, par īpašu pārdzīvojumu kādā dievkalpojumā vai kādā citā brīdī. Vai tas nozīmē, ka šie cilvēki joprojām iet uz randiņiem ar Kristu, bet nav ar viņu precēti?

Dieva un viņa Kristus mīlestība – חֶסֶד [HeSeD] ir mūžīga mīlestība, ar kuru viņš mūs ir mīlējis, panesdams un paciezdams visas mūsu vājības, lai arī mūsu mīlestība varētu kļūtu par חֶסֶד [HeSeD] – uzticību dzīves garumā, uzticību uz ko var paļauties.