Vērtīga dāvana

Nav nekas, kas mums varētu aizstāt mīļā cilvēka klātbūtni, un tas nemaz arī nav jāmēģina, tas vienkārši ir jāiztur un jāizdzīvo līdz galam, tas gan izklausās ļoti nežēlīgi, bet vienlaikus tas ir arī liels mierinājums.

Šis tukšums patiešām paliek nepiepildīts, un tieši tas vieno šos cilvēkus. Tas ir nepareizs apgalvojums, ja saka, Dievs aizpilda šos tukšumus, Viņš nemaz tos neaizpilda, bet gan daudz vairāk tos tieši atstāj neaizpildītus, un tādējādi palīdz mums saglabāt mūsu patieso kopību, lai arī ar sāpēm.

Tālāk: jo skaistākas un piepildītākas ir atmiņas, jo grūtāka ir šķiršanās. Bet pateicība atmiņu mokas pārvērš klusā priekā. Pagājušo skaistumu nenes sevī kā dzelksni, bet gan kā dārgu dāvanu. Jāsargā sevi no rakāšanās atmiņās, atdodot sevi tām, tāpat, kā arī dārgu dāvanu neapskata tūlīt, bet gan īpašos brīžos. Atmiņas jātur kā apslēptu dārgumu, un tad pagātne dāvās ilgstošu prieku un spēku.

No pamošanās līdz pat aizmigšanai mums citi cilvēki pilnībā un pavisam jāpavēl Dievam un jānodod viņam, un lai mūsu rūpes par citiem pārtop lūgšanās par viņiem.