Nerātnās teologu vārsmas
Būdami jautrā omā, divi no e-ntuziastiem sacerējuši divrindes, kas apkopotas ar nosaukumu “Nerātnās teologu vārsmas” un kurās apcilātas dažu latvju baznīckungu nedienas.
Rubenītis runināja
Vanadziņš čivināja
Modris plāte ikurāt
Īstā laikā bija klāt
Teica vai tu tagad ļausi
Nocirst Lāčplēš otro ausi?
Un Gailīt’s nez par kādiem grēkiem
Ātri aizgāja pie tēviem
Teica bābas ordinēšu
Kamēr dvašu neizlaižu
Lai beidzot luterjānis var
Darīt tā kā citi dar’
Čekists pārgriež vadiņu
Sak, gailītim ardieviņu
Gailīt’s dziedās debesīs
Vanags tepat pacietīs
Vistas knābs un bites ķers
Sēž gailīt’s augstu laktā cēli
Un šim kā vistas riņķī dēli
Tagad vanags olas perē
Un pēcnācējiem krietniem cerē
Kas viņu augstā godā tur
Par to ka spožu gaismu kur
Melnais vanags baltās drānās
Pārbiedēja pūces, vārnas
Grib vanags lidot prom uz Romu
Bet kāda bite jauc šim omu
Caur kalmēm atskan balss it lēni
Ir jātiek pašiem augšup, zēni!
Neko ar bitēm nevar zināt
Vanags mācās mīļi dūdot
Tikai ļaunie viņu sūdzot
Bitēm esot tāda inde
Iekož ausī – sapampst sirde
Tāpēc pie bites neej, dzirdi!
Ka nekļūst tev kā man ap sirdi!
Un Pūces vārnas apsēdās
Un vanaggailī klausījās
Un tupot piepampa tiem cistas
Līdz palika tie tā kā vistas
Un tagad vanags laktā cēli
Un apkārt vistas tam kā dēli
Ieskaties