Dieva dusmas

“Viņš nesaskaņas nepaturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi. Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem.” [Ps.103:9-10]

Dievs ir taisns, uzticīgs un patiess, kā Viņš ir apliecinājis nevien dāvājot savus apsolījumus Kristū, kuros mums ir mūsu grēku piedošana un atbrīvošana no mūžīgās nāves, bet arī sniedzot mums Rakstos daudz žēlīgu un viegli saprotamu diženu un svētīgu svēto piemērus, kuri lielā mērā bijuši Dieva skoloti un apdāvināti, bet tomēr, neskatoties uz to, krituši lielos un smagos grēkos.

Ādams ar savu krišanu un nepaklausību caur iedzimtību nodevis grēku un nāvi saviem pēcnācējiem. Ārons uzvēla Israēlam lielu grēku, tik lielu, ka Dievam tā dēļ būtu bijis viņus jāiznīcina. Arī Dāvids smagi krita. Pēteris noliedza Jēzu. Pāvils vajāja Kristu.

Šos un neskaitāmus citus piemērus Raksti stāsta mums, nevis lai mēs dzīvotu pārdroši un grēkotu Dieva laipnības dēļ, bet gan, jūtot Dieva dusmas (kuras noteikti sekos grēkam), mēs nekristu bezcerībā, bet labi atcerētos labi zināmos piemērus, un tādējādi nešaubīgi secinātu – ja Dievs bija žēlīgs viņiem, Dievs būs žēlīgs arī mums Kristū atklātajā laipnībā un žēlastībā, un nepieskaitīs mums mūsu grēkus.