Lūgšana trīspadsmitajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Sirdsžēlīgais Mācītāj, Kungs Jēzu Kristu, Tu esi nācis pie mums bēdās, lai mēs varētu nākt pie tevis godībā.

Mēs no sirds dziļumiem pateicamies tev par mācību, kas nākusi no tavas mutes, ar kuru Tu vēl tagad mūs vadi uz mūžīgo dzīvošanu. Tu mums skaidri esi izstāstījis sava Tēva prātu. Tagad mēs zinām, ko mums ticēt, un ko mums darīt.

No sevis mēs nenieka nespējam darīt, tik gauži mēs esam samaitāti. Ja Tu nebūtu par mums apžēlojies un nebūtu mūs uzrunājis, kā mums būs dzīvot, tad mēs jau sen savā postā būtu gājuši bojā.

Dod mums tādu sirdi, ka mēs jo dienas, jo vairāk mīlētu tevi no visas sirds, no visas dvēseles, no visa spēka, un visa prāta, un mūsu tuvāko liec mums mīlēt, ka sevi pašus. Lai mēs nemīlam vienīgi tos, kas mūs mīl, bet dod mums arī tādu prātu, ka mēs savus ienaidniekus mīlam.

Mēs būsim svēti tad, ja mūsu ausis klausīsies tavu Vārdu un mūsu sirds to ticēs. Tad arīdzan svētas būs mūsu acis, kad mēs redzēsim to, kas mūs mīlējis un ar savām asinīm atpircis pirms pasaules iesākuma un tajā laikā, kad vēl bijām grēcinieki. Lai tas tā notiek, ak, Jēzu, tavas bezgalīgās mīlestības dēļ.

Tādēļ mēs lūdzam tevi, un tavu Tēvu, un Svēto Garu tā, kā Tu mums mācīji lūgt:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.