Katram vārdam jābūt savai vietai

Katrs vārds dzīvo un tam ir mājvieta kādā noteiktā vidē. Vārds ģimenē ir savādāks kā birojā vai sabiedrībā.

Vārds, kas ir dzimis personisko attiecību siltumā, nosalst aukstajā sabiedriskajā gaisā. Pavēles vārds, kas nāk no sabiedriskā darbības, ģimenē sarautu uzticības saiknes. Katram vārdam ir jābūt savai vietai un jāsaglabā tā.

Tam, ka sabiedriskais vārds avīzēs un radio ir ņēmis virsroku, ir tādas sekas, ka dažādu vārdu būtība un robežas vairs nav skaidras, un pat, par piemēru, personiskā vārda savdabība ir gandrīz vai iznīcināta. Patieso vārdu vietā nostājas pļāpāšana.

Vārdiem vairs nav svara. Tiek runāts par daudz. Bet ja izplūst dažādo vārdu robežas, ja vārdi pazaudē saknes un mājvietu, tad vārds pazaudē patiesību, tad gandrīz vai piespiedu kārtā rodas meli. Ja dažādās dzīves kārtības vairs neciena viena otru, tad vārdi kļūst nepatiesi.