Nu gribam aprakt mirušo
Nu gribam aprakt mirušo,
To segt ar zemi svētīgo,
Bet stāvot drošā ticībā,
Ka nāves vara salauzta.
No zemes cēlies tas pa ties’,
Par zemi atkal vērtīsies.
Kad Dievs sauks dienā pastarā,
Tad celsies jaunā godībā.
Nu zemes dzīve noslēdzas,
Līdz lielā augšamcelšanās
It visus atkal savienos
Un debess priekā apskaidros.
Un noslaucīs Dievs asaras,
Kas bēdās, bailēs raudātas,
Un ieies cilvēks līksmībā
Šeit mūžam nenojaušamā.
Mēs tevi Dievam pavēlam
Un gribam sirdīm ticīgām
Vēl laikā, ko mums devis Dievs,
To labo cīņu cīnīties.
Lai, Jēzu, Tava miršana
Mūs nāves stundā stiprina,
Nāc, māci dzīvot cienīgi,
Ka varam nomirt svētīgi.

Ieskaties
Tu esi gaisma vājiem [210]
Uzņemi sirds-pateikšanu [114]
Ko dosi Dievam dvēselite [455]
Pēc krusta redzi dzīvibu [165]
Nāc svētais Gars, patiesi Dievs [217]
Iekš vienprātības saldas [213]