Reformācija ir atgriešanās un Baznīcas atjaunošana, ko veic Svētais Gars

Lutera jubilejas mums sniedz iespēju gozēties agrāka notikuma staros un gūt apstiprinājumu mūsu uzskatiem. Var gan arī gadīties, ka mēs norādām uz to, cik tālu izpratnē par Baznīcu un teoloģiju esam attīstījušies no viduslaikiem līdz jaunajiem laikiem, apsteidzot Luteru, kā esam progresējuši, nonākot pie labākiem uzskatiem.

Bībeles pamatteksts par reformāciju rodams Vēstulē romiešiem: “Netopiet līdzīgi šai pasaulei [šim laikam], bet pārvērtieties, atjaunodamies prātā, lai jūs varētu izprast, kas ir Dieva griba,- to, kas ir latbs tikams un pilnīgs.” (Rom.12:2) Luters savā lekcijā par reformāciju šo pamattekstu par Vēstuli romiešiem skaidro šādi:

“Šeit runa ir par progresu, jo viņš (Pāvils) runā tiem, kas sākuši kļūt par kristiešiem [..] Viņš ar to šeit domā gara atjaunošanos no dienas dienā, vairāk un vairāk, kā tas sacīts 2.Kor.4:16: “Iekšējais [cilvēks] atjaunojas no dienas diena”; Ef.4:23: “Atjaunojieties savā prātā un garā”; Kol.3:10: “Un apvelciet atjaunoto cilvēku, kas ir atjaunots saprašanā pēc Radītāja tēta””.

Reformācija tātad ir atgriešanās un atjaunošanās norise, kas notiek atsevišķa cilvēka un Baznīcā šajā pasaule. To neierobežo kāds viens notikums pagātnē un ari ne Lutera vai kāds cits vārds; tā ir Dieva vārda darbības izpausme Baznīca, kas tajā norisinās vienmēr – arī šodien starp mums, mūsos.

Atgriešanas un atjaunošanās – tā ir reformācija, kāda tā nepieciešama Baznīcā visos laikos ne tikai kā atgādinājums vai prasība, bet gan tā notiek tolaik Lutera un citu paveiktā, tāpat iepriekš un vēlāk līdz mūsdienām, kā to grib un lemj Dievs, kad Viņš mums atver ausis un acis tam, ko Viņš dara savā Baznīcā un sevis radītajā pasaulē.

Nelieta apceru un informāciju kopā, kas veltīta tēžu publicēšanas 500.jubilejai 2017.gada oktobrī, pamatojoties reformatora Mārtiņa Lutera vārdos, mēs gribam aplūkot un parādīt, kas bija Mārtiņa Lutera reformācija un kā tā var ietekmēt Baznīcas dzīves deformācijas mūsdienas, rosinot atgriezties un atjaunoties.

Katra no šīm apcerēm iztirzā kādu patstāvīgu tēmu, tādēļ dažkārt iespējama arī atsevišķu teksta daļu pārklāšanās un atkārtošanās.

Tu, debesu gaisma,cēls patvērums,
Liec dzīvībās vārdam atspīdēt mums,
Lai Dieva atziņu sirdī mēs nesam
Tu Tēvs mums, mēs bērni tev esam.
No viltus mācības pasargi mūs,
Tik Jēzum mums allaž sekot būs,
Uz Viņu no sirds mēs lai paļaujamies,
Viņam īstenā ticībā uzticamies.
Aleluja, aleluja.