Lūgšana sējēja svētdienā

Kungs Jēzu, mēs esam tavs aramais tīrums. Tu mūs esi pagodinājis un mūsu sirdīs sējis savu svēto sēklu.

Par to mēs tev no sirds dziļumiem pateicamies, ka Tu mums novēli šo laimi, kas ne katram ir.

Citur, diemžēl, skaudīgais gars izkaisa kā nezāles kādas aplamas mācības, bet mums, gods augstam Dievam, ir tava Vārda skaidrā sēkla. Ak, kaut tikai mēs to ar labu sirdi uzņemtu.

Bet labākiem no mums vēl gana ir jānopūšas par cieto sirdi, kas mums ir. Kāds Dieva Vārds atlec no mūsu sirdīm, kā uz akmens mesta sēkla. Citur diemžēl aug daudz bagātības un šīs pasaules kārību gaušanās ērkšķu, kas apslāpē tavu dārgo sēklu. Tāpēc daža sirds joprojām izskatās kā atmata.

Ak, Jēzu, atmiekšķē mūsu cietās sirdis ar savām dārgajām asinīm un dari tās auglīgas. Ja arī dažreiz tavs izliktos kā nespēcīgs pie mūsu cietajām sirdīm, tomēr mēs gribam to uzņemt un lūgt tavu Svēto Garu, lai Viņš dzirdēto vārdu mūsu prātā nostiprinātu.

Tu taču mums liksi piedzīvot laiku, kad tavs Vārds nesīs bagātīgus augļus. Tad mēs ar prieku pļausim to, ko ar asarām sējām. Kas būs sēts vājumā, tas celies ar spēku, tavam Vārdam par godu un mūsu dvēselēm par mūžīgu prieku.

To mēs lūdzam tev ar vārdiem, ko Tu pats mums mācīji lūgt:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.