Nāc, Tu latvju Pestītājs

Nāc, Tu latvju Pestītājs,
Ko mums Dievs ir dāvinājs,
Bērns no šķīstas jaunavas,
Par ko visi brīnījās.

Ne no vīra as’nīm nākt,
Bet tas Svētais Gars pats māk
Tādu augli gaismā celt,
Likt no jaunav’s miesām zelt.

Māja top apēnota,
Sievām augsti teicama;
Jo tur Dieva gods atspīd,
Kur tas Dieva Dēls pats mīt.

Viņš no debess nolaižās,
Cilvēks top un zemojās;
Kur Dievs grib, tur tik iet,
Par mums savas as’nis liet.

Viņš no Tēva nācis šurp,
Pēc pie Tēva gājis turp;
Ellē braucis, pēc tas pats
Dieva krēslā sēdināts.

Viņam pieder Tēva gods;
Viņam Tēva spēks ir dots,
Kas mūs vājus spēcina,
Nākt ikvienam palīgā.

Viņa silīt’ spoži spīd,
Gaišums naktī bij to brīd’;
Viņš vēl tagad uzņem mūs,
Spīdēs tam, kas ticīgs būs.

Dievam Tēvam mūžīgs gods,
Tas pats Viņa Dēlam dots;
Svētam Garam arīdzan
Sakam slav’ un pateikšan’.