Ļaut Dievam būt Dievam

Apdomā, kāpēc esi kritis, nožēlo grēkus (Atkl.2:5). Tas nav nekas cits, kā šis sauciens, kas Luteru mudināja rīkoties.

Tev jādeg, bet tu esi auksts, tev ir jāaug, bet tu esi kūtrs, tev jābadojas, bet tu esi pieēdies, tev jātic, bet tev ir bailes, tev jācer, un tu ķeries pie varas, tev jāmīl un tu netiec vaļā pats no sevis, tev jāļauj Kristum būt Kungam, un Tu neļauj viņam runāt, tev jādara Viņā brīnumi, un tu nepaveic pat ikdienišķo.

Reformētā baznīca ir to baznīca, kas pakļaujas šim saucienam, kas Dievam šeit ļauj būt Dievam, kas zina, ka tam, kas stāv, jāuzmanās, ka viņš nekrīt, tātad, lai viņš nelielās ar to, ka stāv.

Mūsu baznīca stāv vienīgi Dieva vārdā, un vienīgi viņa vārdā mēs esam notiesātie. Baznīca, kas atrodas grēku nožēlā, ir baznīca, kas Dievam ļauj būt Dievam, tā ir apustuļu un Lutera baznīca.

“ …. un dari pirmos darbus”. Šis pēdējais noteikti ir vajadzīgs. Bez tā paveiktajam nav nekādas jēgas.

Tas ir šausmīga evaņģēlija pārprašana, ja domātu, ka grēksūdze ir lieta dievbijīgām vakara un rīta stundām. Ticība, grēknožēla nozīmē ļaut Dievam būt Dievam – arī mūsu rīcībā, tieši savā rīcībā esot Viņam paklausīgam.