Dievs nesaudzēja pasauli

“Viņš arī nesaudzēja seno pasauli, bet sūtīdams plūdus bezdievīgajai pasaulei, izglāba tikai taisnības sludinātāju Nou līdz ar septiņiem citiem.” [2.Pēt.2:5]

Tas ir biedējošs piemērs, tā ka briesmīgāka nav visos Rakstos. Tā priekšā vajadzētu tūlīt zaudēt dūšu arī tādam, kas būtu stiprs ticībā. Jo ja šādi izteicieni un Dieva spriedums ķer sirdi un cilvēks piemin, ka ir mirstīgs, viņam vajag trīcēt un zaudēt dūšu, ka viņš nav labi sagatavojies, jo no tik daudz ļaudīm vidū tika saudzēti tikai astoņi.

Bet ar ko viņi to ir nopelnījuši, ka Dievs ar tik bargu spriedumu ir noslīcinājis visu pasauli, vīrus un sievas, kungus un kalpus, jaunus un vecus, zvērus un putnus? Tāpēc, ka viņi dzīvoja ļaunprātīgu dzīvi. Noa bija dievbijīgs vīrs un taisnības sludinātājs un bija dzīvojis piecsimt gadus pirms grēku plūdiem, kad viņam Dievs pavēlēja būvēt šķirstu, ko viņš pēc tam cēla simt gadus un allaž dzīvoja īsti dievišķīgu dzīvi. Bet ļaudis viņu izsmēja un kļuva tikai jo stūrgalvīgāki un cietsirdīgāki.

Kas tas bija par grēku, kura dēļ Dievs ir iznīcināja pasauli, vēsta teksts, [1.Moz.6:2-4], “tad Dieva dēli”, tas ir, tie, kas nāca no svētajiem vecākiem un bija pamācīti un audzināti ticībā un Dieva atziņā, “vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie tās ņēma sev par sievām, kas tiem labāk patika; tās bija dzemdējušas bērnus. Tie bija varoņi”, kas darīja visu, ko gribēja, pēc savas pārgalvības, tāpēc Dievs sodīja pasauli un iznīcināja to ar grēku plūdiem.