Atziņa – teoloģija – ticība

Tā nav draudzes būtība – nodarboties ar teoloģiju, bet gan ticēt Dieva vārdam un tam paklausīt.

Bet tā kā Dievam ir labpaticis atklāties runātajā cilvēka vārdā un tā kā šis vārds ir pakļauts tam, ka cilvēku domas un uzskati to var viltot un piesārņot, tāpēc draudzei ir vajadzīga skaidrība par pareizo un nepareizo pasludinājumu, viņai vajadzīgs palīglīdzeklis, cīņas līdzeklis, ne pašmērķis. Pārbaudījuma laikos draudze īpašā veidā ir aicināta uz šādu lemtspēju.

Dieva vārds ir vienīgais visas patiesās kristīgās atziņas norma un likums. Ticības apliecība ir Dieva Vārda interpretācija un apliecinājums noteiktam laikam, un bīstamība, tas ir pakļauts Dieva vārdam. Teoloģija ir ticības apliecības skaidrojums noteiktos vēstures posmos un tā pārbauda atziņu skatoties Rakstos. Ticība rodas no Vārda pasludinājuma (Rom.10:17) un tai nav vajadzīga teoloģija, bet patiesam sprediķim ir vajadzīga atziņa un teoloģija.

Ticība, kas rodas caur pasludinājumu, meklē apstiprinājumu rakstos un ticības apliecībā un tā pati skubina teoloģiju.