Zudušas visas cerības?
Noklausies šo e-publikāciju“Tēvs, tavās rokās es atdodu savu garu” (Lk.23:46), skaļi lūdz Jēzus. “Viss piepildīts”, Viņš nokar savu galvu un mirst. (Jņ.19:30).
Viss notika tā, kā bija jānotiek. Pazemojumā, izsmieklā un kaunā Dieva mīlestība bija nākusi pasaulē, pie krusta Dieva dusmas sita savu paša Dēlu par pasaules grēkiem, vai arī pasaules ļaunums piesita Dēlu krustā.
Mēs nevēlāmies Lielajā Piektdienā uzreiz domāt par to, ka Lieldienas ir devušas lietām jaunas pārmaiņas. Mēs gribam domāt par to, ka mācekļiem līdz ar Jēzus nāvi šķita, ka zudušas visas cerības. Izkaisīti viens no otra, bezcerīgā bēdīgumā viņi šausminājās par to, kas notika. Tikai tad, ja mēs Jēzus nāvi varētu ņemt tikpat nopietni kā viņi, mēs patiesi saprastu, ko nes Augšāmcelšanās vēsts.
Vai Jēzum, šeit minētajā rakstu vietā(Lk.23:46) nebija Svētā Gara?
Tikpat var jautāt vai Jņ.19:30 piepildās Nīčes vārdi: Dievs ir miris?
Jautājums vairāk jaunā tulkojuma kontekstā. Manā Bībelē viss ir saprotams.
Jāni, palīdzi man saskatīt atšķirības jaunā tulkojuma kontekstā. Kas ir tava Bībele?
46 Un Jēzus sauca skaņā balsī: “Tēvs, Es nododu Savu garu Tavās rokās.” Un, to sacījis, Viņš nomira. 1965.g.
Nav šai vietā tas būtiskākais, kontekstā viss ir kārtībā. mani satrauc tendence un emocionāli izteicu savu piezīmi. Es nevaru pieņemt Jēzus trešajā personā mazā burta lietošanu u.t.t.Nevaru pieņemt, ka Bībeli var tulkot un vadīt tulkojumu cilvēki kas nav Svētā Gara vadīti.
Vai tad jaunajā tulkojumā ir citādāk?
Robert, atkārtošos, kontekstā ir kārtībā! Es par tendenci Gars-gars. Viņš-viņš..un tad vienā brīdi veikli nomanipulējot vairs nav skaidrs. Paldies Dievam, ka šodien vēl konteksts ir skaidrs un saprotams.
Līdz šīm biju lasījis no jaunā tulkojuma tikai Jauno derību, atsevišķi un paralēli vecajam tulkojumam. Liekas, ka doma nav mainījusies. Teksti zināmi, tāpēc laikam arī nebija grūtības uztvert personvārdu rakstību ar mazo burtu. Bet sākumā bija reizes kad dēļ tā vajadzēja atgriezties pie panta vai nodaļas sākuma.
Jaunā tulkojuma Veco derību atklāju ar Ecēhiēla grāmatu. Tad nu gan bija tā, ka liku abus tulkojumus paralēli, jo, kā tu Jāni teici, tad vienā brīdī vairs nekas nebija skaidrs.
Jāni, arī man rada bažas, ka jauno tulkojumu ir tulkojuši nekristieši un tulkojumu vadījis Juris Cālītis kuram ir kauns par to kas rakstīts Bībelē.
Redziet, šis ir Dītriha Bonhēfera darbu tulkojums. Tas darīts vēl pirms jaunais tulkojums bija tapis. Ja tulkojums no vācu (brīžiem salīdzinot ar angļu tulkojumu) valodas:
mudina domāt par jauno tulkojumu, tad varu nomierinat, tas tā nav.. Bonheferā tulkojumā izmantotais Bībeles teksts ir tulkots no vācu valodas.
Šeit reiz jau spriedām par LIELO un mazo burtu izmantosanu.
Varbūt par jauno Bibeles tulkojumu varam padisutēt vienuviet, tas ir SEIT.
Nīčes vārdi savā ziņā piepildās, jo viņš konstatē faktu: “Dievs ir [un paliek] miris. Un mēs viņu esam nogalinājuši. Kā lai mēs, slepkavas no slepkavam, nu sevi mierinām? Svētākais un varenākais, kas šai pasaulei līdz šim bija bijis, noasiņojis līdz nāvei no mūsu dunča. Kurš tagad norausīs šīs asinis no mums? Kāds ūdens mums ir, lai mazgātos? Kādus izpirkšanas svētkus, kādas svētas spēles mums būtu jāizgudro? Vai šī veikuma dižums nav mums par dižu? Vai mums pašiem nebūtu jākļust par dieviem, lai tikai būtu tā vērti?
Ar cieņu,
gviclo