Patiesā Dieva taisnība

Vārdi “taisns” un “Dieva taisnība” manā sirdsapziņā atskanēja kā pērkona grāvieni. Tos dzirdēdams, es izbijos un domāju: ja Dievs ir taisns, tad Viņš sodīs.

Taču, kad sāku rūpīgāk pārdomāt, man sirdī iekrita šie paši vārdi no Hab. 2:4: “Taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ.” Un: “Neatkarīgi no Bauslības ir atklājusies Dieva taisnība.”

No tā brīža es sāku domāt citādi: ja jau mums jātiek attaisnotiem ticībā un ja taisnība, kas ir spēkā Dieva priekšā, atpestī visus, kuri tai tic, tad šādiem vārdiem vajadzētu nevis izbiedēt, bet mierināt nabaga grēciniekus un izbiedētās sirdis.

Tā es saņēmu mierinājumu un stiprinājumu, iegūdams pārliecību, ka Dieva taisnība nevis tiesā kā bargs soģis, bet gan attaisno un atpestī grēciniekus, kuri atgriežas. Un mana sirds iemantoja mieru. Dieva taisnība ir tā, kas mūs attaisno un atpestī.

Šie vārdi man kļuva mīļi un mierinoši, tie mani vairs nebiedēja. Tādu godību man bija atklājis Svētais Gars.