Man netīk jūsu ceļi [125]

Griez ceļu, viltus pasaule,
Griez ceļu, kas man sastop še,
Es nevaru atļauties!
Mans ceļš uz Jezus krustu ies,
Mans prāts pie Jezus pietiksies,
Kas priekš man licies kauties.

Griez ceļu, nauda, lepnība,
Griez ceļu miesas kāriba,
Jūs viltnieki un meļi!
Pie Jezus vien es griezišos,
Tam vienam sevi nodošos, –
Man netīk jūsu ceļi.

Tas labums, ko es kārojos,
Tas gods, ar ko es greznojos,
Tas man pie Jezus ticis;
Tas ir par mani nabagu
Nomaksajs grēku parādu
Un mani lietā licis.

Pie ta pazteidzies, dvēsele,
Tur tev būs laba paspārne,
Kur Jezus šķeltie sāni.
Jo tava Jezus miršana
Tev ir ta īsta dzīviba,
Kur neviļ grēku māņi.

Ak mans Kungs Jezus, atpesti
No grēku-saitēm žēligi
Un šķīsti manu sirdi;
Ar savu dārgu asini,
Ko tu par mani izlēji,
To dvēseli man dzirdi!

Līdz savam galam pastaram
Es tev kā savam glābejam
No visas sirds pieķeršos;
Kungs, stiprini man vājnieku,
Dod pastāvigu ticibu,
Caur ko pie tev es tveršos!

Lai pārgalvība grēciga
No tev man neatstādina,
Pasargi man grēka;
Pie tēva man aizbildini,
No zemes grausta izvedi
Man savā debes-priekā!