Kas patiešām paliek pāri?

Ja mēs nemierīgajos laikos reiz jautājam, kas visbeidzot paliek pāri no visa uztraukuma, no visas domu un pārspriedumu staigāšanas šurp un turp, no visām rūpēm un izbīļiem, no visām vēlmēm un cerībām, kādas mēs sev radām, un ja mēs vēlamies, lai atbildi mums sniedz Bībele, tad mums tiek teikts: no tā visa galu galā paliek tikai viens, proti, mīlestība, kas mums ir bijusi mūsu domās, rūpēs, vēlmēs un cerībās.

Viss pārējais izbeidzas, aiziet, viss, par ko neesam mīlestībā domājuši un ilgojušies. Visas domas, visas atziņas, visas runas, kas ir bez mīlestības, izbeidzas, tikai mīlestība nekad nebeidzas. [1.Kor.13:8]

Kāpēc visam pārējam jābeidzas un kāpēc mīlestība nekad nebeidzas? Jo vienīgi mīlestībā cilvēks pats sevi atdod, nodod savu gribu citiem, tādēļ, ka mīlestība nenāk no manis paša būtības, bet gan no kāda cita, no paša Dieva.

Tātad tāpēc, ka vienīgi mīlestībā Dievs pats darbojas caur mums, bet visā pārējā darbojamies mēs paši, tās ir mūsu domas, mūsu atziņas, bet tā ir Dieva mīlestība. Un kas ir no mums, tam jābeidzas, bet viss, bet kas ir no Dieva, tas paliek.