Īstā Dieva Valstība

Nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. [Mt.11:5]

Arī Mozus valstība ir mūsu Kunga Dieva valstība, un Mozus pasludinājums arī ir Dieva vārds – tāpat kā laicīgā valstība var tikt saukta par Dieva valstību. Taču tā ir tikai Dieva kreisās rokas valstība, ko Viņš iedibinājis un nodod tēva, mātes, ķeizara, ķēniņa, tiesneša un bendes pārvaldīšanā.

Bet īstā Dieva Valstība ir tā, kurā valda Viņš pats, nenododams savu varu ne tēvam, ne mātei, ne valdībai un uzraugiem, bet – kur Viņš pats ir klāt un sludina savu Evaņģēliju.

Tādēļ, kad notiek tā, ka tava dievbijība tev vairs nevar palīdzēt, mācies sacīt: es esmu darījis visu, ko varēju. – Bet ko tad, ja tas neko nebūs līdzējis? Te nu ir nepieciešams, lai tu turpinātu un teiktu: es esmu dzirdējis, ka Ķēniņš, mans mīļais Kungs Kristus, ir darījis sešu veidu brīnumu zīmes, kuras neviens cits nespēj atkārtot. Un viena no tām ir – ka nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs; un tas ir dots tādēļ, lai mierinātu izbiedētas sirdis. Tādēļ es nebīstos un nekrītu izmisumā. Dieva dotais žēlastības un mierinājuma apsolījums mums tiek sniegts Kristū un caur Kristu: kas Viņam tic, tam visi grēki ir piedoti, bauslība piepildīta, sirdsapziņa atpestīta un galu galā tiks dāvāta mūžīgā dzīvība.

Vai gan nabaga nožēlojamā sirds un nomāktā sirdsapziņa kaut kur varētu dzirdēt vēl uzmundrinošākus vārdus un apsolījumu?

Grēks, nāve, elle, pasaule, velns un viss ļaunais zaudē savu nozīmi, kad nabaga sirds saņem šādu Dieva apsolījuma mierinājumu un tic tam. Darīt aklos redzīgus un uzmodināt mirušos – tā ir pavisam vienkārša lieta salīdzinājumā ar Evaņģēliju, kas tiek sludināts nabagiem.