Alga nākotnei

“Nebīsties, Ābram, Es esmu tavs vairogs, un tava alga ir ļoti liela.” [1.Moz.15:1]

Dievs savējiem gan dod lieliskas dāvanas – kā Ābrahamam Viņš bija devis brīnumainu uzvaru – tomēr Viņš neatdod visu, ko varētu dot. Ja arī tev ir lielākas dāvanas, nekā Ābrahamam vai Mozum, tomēr pašu Kungu tu vēl neesi saņēmis; Viņš itin kā atraujas no mums, lai tad, kad kārdinājumi mums uzbrūk, mēs tomēr bītos Dievu un nesacītu tā, kā saka pārdrošie: “Es nešaubīšos nemūžam!”

Jo, tiklīdz sākam dziedāt šādu dziesmu, mums līdz ar Dāvidu nākas sacīt: “Tu apslēpi savu vaigu, un es iztrūkos.” Cilvēki, kuri vairs necīnās un uzskata kārdinājumus par pārvarētiem, pārlieku iztrūkstas, kad tie atkal nāk.

Tas viss notiek ne tādēļ, ka Dievs būtu mainījis savu nodomu vai gribētu atņemt mums savu žēlastību un atteikties piedot grēkus, bet Viņš grib mūs atpestīt caur savu Dēlu, kura Valstībā ir mūs aicinājis – šis Dieva nodoms paliek skaidrs un nemainīgs. Taču šī žēlastība tiek uz kādu laiku aizturēta.