Skip to content
27. jūlijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

203. Ko Bībele māca par Jēzus uzkāpšanu debesīs?

  • Sākums
  • Bez pūļa nav “svinēšanas”!
  • e-raksti

Bez pūļa nav “svinēšanas”!

Kurts E. Markvarts
Noklausies šo e-publikāciju

Lai kādi arī nebūtu rituāli, ceremonijas un tradīcijas, tos nosaka un caurstrāvo godbijība un cieņa, jo “te tiešām ir Dieva nams, un še ir debesu vārti” (1.Moz.28:17).

Bez pūļa nav "svinēšanas"!


Baznīcas izaugsmes kustībā ir pavisam citādi ieskati par “stilu”, jo tie radušies no pilnīgi atšķirīgas izpratnes par būtisko, tas ir, par baznīcas publiskā dievkalpojuma mērķi un saturu. Karla Džordža “metabaznīcas rokasgrāmatā” norādīts, ka darbošanās mazajās šūniņu grupās noteikti jāpapildina ar “slavēšanas dievkalpojumiem”, kuros nepieciešama daudzu cilvēku līdzdalība. Kaut arī mazās grupiņas ir lieliski piemērotas vairumam nolūku un uzdevumu, tomēr “dažus ticības pārdzīvojumus nav viegli pieredzēt starp desmit cilvēkiem. Kad sanāk kopā lieli cilvēku pūļi, dziedāšanai un slavēšanai vai sludināšanai par Rakstiem nāk klāt, piemēram, īpaša svētku prieka sajūta”. Autors mūs brīdina, ka ir maldīgi iedomāties, ka “50 līdz 100 cilvēku draudzē ir iespējams panākt tādu pašu svētku gaisotni kā simtu vai tūkstošu lielā pūlī”.

Tādējādi vienīgais iespējamais secinājums – “svētku gaisotne” ir atkarīga no cilvēku skaita, visa pamatā ir pūļa psiholoģija, un kā īpašs piemērs tiek pieminēti līksmojošie futbola fani!

Arī Pīters Vāgners lieto “šūniņu un slavēšanas” terminoloģiju. Viņš raksta:

Kad sanāk kopā daudz cilvēku, kuri alkst pēc sastapšanās ar Dievu, viņi var gūt īpašu dievkalpojuma pārdzīvojumu. Šo sajūtu es gribētu saukt par “svētku pārdzīvojumu”.

Kirks Hadavejs citē un skaidro šo izteikumu:

Līksmību dievkalpojumos var pieredzēt jebkura veida baznīcā, bet pūļa klātbūtne (vai veidošanās) to acīmredzami veicina.

Patiesi, īpaša “atmosfēra veidojas, kad liels skaits sajūsminātu kristiešu kopā pielūdz Dievu pārpildītā baznīcā. Šis gars baro baznīcas izaugsmi.” Tādējādi pat gadījumos, kad baznīca nebūt nav pilna, “dievkalpojumā jācenšas radīt piepildījuma sajūtu“.

Patiesībā šo atmosfēru veido pūļa psiholoģija un manipulācija. Saturam te nav īpašas nozīmes:

Nav tāda dievkalpojuma elementu kopuma vai īpaša dievkalpojuma veida, kas būtu raksturīgs visām augošām baznīcām.

Zīmīga ir Hadaveja piedāvātā dievkalpojuma satura definīcija:

Dievkalpojums ir dinamisks kādas konfesijas dziesmu, lūgšanu, kora dziedājumu, paziņojumu, rituālu, liecību, liturģijas, solo dziedājumu, instrumentālās un ērģeļmūzikas pavadījuma, sprediķa, ziedojumu, Rakstu lasījumu, sēdēšanas, piecelšanās un saskarsmes ar līdzās sēdošajiem apvienojums. Dažas baznīcas šim sarakstam varētu pievienot arī sprediķus bērniem, teātra uzvedumu, aplausus un šūpošanos mūzikas taktī, miera sveicienu, procesijas, atlaišanas vārdus u.t.t. Šo sastāvdaļu veids un kvalitāte nosaka dievkalpojuma raksturu tādās kategorijās kā: izpratne, prieks, garlaicība, sajūsma, morāle un tas, vai kāds sajūt [sic], ka ir notikusi sastapšanās ar Dievu.

Pārsteidzoša ir šīs pieejas teoloģiskā bezjēdzība, bet tas, kā šķiet, ir raksturīgi “evaņģēliskajai”* Baznīcas izaugsmes kustībai. Te trūkst jebkādas izpratnes par Dieva kalpošanu, kas izpaužas Evaņģēlija pasludinājumā un Sakramentā. Toties saskaņā ar “evaņģēlisko” teoloģiju, dievkalpojums ir patvaļīgs elementu “kopums”, kuri tiek kombinēti, lai sasnigtu maksimālo “efektu”.

Luterāņi kļuvuši apsēsti ar domu par “mūsdienīgu” un “radošu” dievkalpojumu, kurā notiek nemitīgas izmaiņas un jaunievedumi, un, šķiet, ir aizmirsuši savu biblisko un konfesionālo saistību ar Vārda un Sakramenta dievkalpojumu. Vairums tā dēvēto dievkalpojuma “problēmu” un konteksts, kādā tās tiek apspriestas, izriet no priekšstata par dievkalpojumu kā diezgan nenoteiktu elementu kopumu, kas tendēts uz psiholoģisku “efektivitāti”, bet šīs problēmas ir bezjēdzīgas no luteriskās liturģijas viedokļa. Vienīgi kaut kādā izplūdušā vispārīgā protestantismā var rasties ideja, piemēram, “apmācīt” dažus brīvprātīgos “vadīt dievkalpojumus”, t.i. būt ceremonijmeistariem (vai pat meistarēm) tādā rosīgā popreliģiskā “mikslī”, kas šķistu pievilcīgs modernajai “auditorijai”, un galvenokārt jau pēckara paaudzei!

Hanters ir centies “šūniņu un slavēšanas” paradigmu piepildīt ar luterisku saturu. Viņš, piemēram,
raksta, ka “svinēšana” ir “laiks, kad kristieši ir sapulcējušies ap Dieva vārdu un sakramentiem”, un pat, ka “Kungs sniedz savu miesu un asinis, lai dāvātu nemitīgu piedošanu un stiprinātu savus ļaudis”. Paši par sevi šie centieni būtu slavējami, tomēr paredzamais rezultāts ir visai apšaubāms.

Pirmkārt – “svinēšana” savā sākotnējā shēmā ir īpaša kategorija, kas nozīmē pūļa (“daudzu cilvēku”) atmosfēru. Pēc būtības tai nav nekāda sakara ar Dieva vārdu un sakramentiem. Atmest šo sākotnējo nozīmi, iemānīt tajā luterisku saturu un tad to pasniegt kā “Baznīcas izaugsmes kustības” aprakstu, labākajā gadījumā liecina par paviršību spriedumos. Ja jau sākotnējais modelis, pie kura Baznīcas izaugsmes kustības joprojām turas visā pilnībā, ir bijis aplams, tad tas ir kritizējams un atmetams. Ja tas tiek pārņemts un papildināts ar īpašiem luteriskiem uzlabojumiem, tad “šūniņu un slavēšanas” paradigmai kopumā tiek piešķirts likumīgs spēks un uzticamība. Tas savukārt drīz novedīs pie šo uzlabojumu atmešanas, īpaši tāpēc, ka tie jau no paša sākuma neiekļaujas šī modeļa iekšējā loģikā.


* – Daudzi no domājošajiem “evaņģēliskajiem” paši ar nožēlu atzīst, ka viņu tradicionālais dievkalpojums ir pārāk triviāls, un ilgojas pēc sakramentālā, liturģiskā un baznīciskā dziļuma . Skumji, ka šiem Cvinglija un Kalvina garīgajiem mantiniekiem meklējot “dievkalpojuma pilnību” nākas raudzīties uz Kenterberijas vai pat uz Maskavas un Romas pusi, novēršoties no mūsdienu Vitenbergas, kura, kaunēdamās sava mantojuma, ķēmojas pakaļ nejēdzīgiem “stiliem”!

Tēmas: Baznīcas izaugsmes kustība ceremonijmeistari luteriskā liturģija metabaznīca mūsdienīgs dievkalpojums par Dieva kalpošanu pūļa psiholoģija slavēšanas dievkalpojumi svētku gaisotne

Continue Reading

« Par lūgšanu Mūsu Tēvs
Vispārēja samierināšanās – visu cilvēku vešana atpakaļ – άποκατάστασις πάντων? »
                       

Ieskaties

Aborts un Aborta dēmons
Kristīgs, svētīgs un vajadzīgs Lielā katehisma priekšvārds
Ļaužu izbrīns par Jēzus pilnvarām
Padarīt cilvēkus par labiem Dieva acīs

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Debesu valstības līdzības Debesu valstības līdzības
    • e-raksti

    Debesu valstības līdzības

  • Kas esmu es? Kas esmu es?
    • e-poēzija

    Kas esmu es?

  • Būt nolaidīgam Būt nolaidīgam
    • e-apceres

    Būt nolaidīgam

  • Dzimuši no Dieva Dzimuši no Dieva
    • e-refleksijas

    Dzimuši no Dieva

  • Kas nepieciešams kristīgai sadraudzībai Kas nepieciešams kristīgai sadraudzībai
    • e-apceres

    Kas nepieciešams kristīgai sadraudzībai

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Baznīca kā sakramentu izdalīšanas vieta
  • Dievkalpojums ir Dieva darbs nevis mūsējais
  • Saindēšanās baznīcā
  • Kaķis nespēj izjaukt dievkalpojumu
  • Par nepiedienīgu rīcību aizturēti divi altārzēni
  • Baznīca uzsauc aliņu
  • Liedz piedalīties dievkalpojumā

Pēdējie komentāri

  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Kalpošana klātienē un kalpošana attālināti

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025