Dieva prieks ir nācis

Kopš seniem laikiem accidia sirds skumjas jeb apātija un slinkums tikumu veikšanā ir bijis viens no nāves grēkiem.

Bet Psalmu vārdi “Kalpojiet Tam Kungam ar prieku.” (Ps.100:2) aicina mūs pievērsties Svētajiem Rakstiem. Tas ir tas, dēļ kā mūsu dzīvība mums ir dota un līdz šim saglabāta. Prieks pieder ne tikai aizsauktajiem, bet arī dzīvajiem, un neviens to mums neatņems. Esiet vienoti ar viņiem šajā priekā, bet nekad bēdās…

Prieks mājo pie Dieva; tas nāk no Dieva un satver garu, dvēseli un miesu, un kur prieks mūs ir satvēris, tas kļūst lielāks, ved mūs uz priekšu un atver aizslēgtās durvis.

Tas ir prieks, kas neko nezina par bēdām, vajadzībām un sirds satraukuma un ilgu.

Dieva prieks ir nācis caur silītes nabadzību un krusta ciešanām; tāpēc tas ir nepārvarams un neapstrīdams. Tas nenoliedz ciešanas tur, kur tās ir, bet atrod Dievu to vidū, kur patiešām Viņš ir; tās nenoliedz vissmagāko grēku, bet atrod piedošanu tieši šādā veidā; tas skatās nāvei tieši sejā, un atrod dzīvību pat nāvē.

Mēs esam noraizējušies, ka prieks pieveikts. Bet vienīgi tam vērts ticēt; vienīgi tas palīdz un dziedē.