Patiess Dievs

Ir vēl arī dziļākais līmenis – iekšējais stāsts. Kāds tas ir, to pilnībā mācekļi atklāj tikai pēc augšāmcelšanās. Bet pirms tam viņi jūt, ka Jēzus ir savādāks.

Viņš ir kā svaiga vēsma no citas pasaules. Viņš māca “kā tāds, kam vara, un ne kā rakstu mācītāji” (Mk.1:22). Kad Viņš izārstē epileptiķi, cilvēki ir pārsteigti par Viņa varu (Mk.1:27). Jēzus paziņo, ka Viņa brīnumi atšķiras no citiem brīnumiem (Mt.12:28; 11:2-6; skat. arī Jes.35:3-6). Tie ir domāti, lai paceltu aizkaru un ļautu mums paraudzīties, kāda izskatās Dieva pasaule, kad Viņš pats darbojas tajā. Bet pat parastajiem Jēzus darbiem un vārdiem ir īpaša aura.

Evaņģēlijs reti izplūst daudzos vārdos, ka tas ir Dievs, un Kristus pats nekur to tieši nepasaka. Bet pat reliģiskiem vadītājiem, kas ieinteresēti vienīgi Viņa atmaskošanā, ir skaidrs, par ko Viņš sevi uzdod. Jēzus saka: “Jūs esat dzirdējuši, ka senatnes vīriem tika sacīts.. Bet es jums saku …” Kas tika sacīts senatnes vīriem? Desmit baušļi! Dieva desmit baušļi! Jēzus nostāda sevi vienā līmeni ar Dievu! Vienīgi megalomāns spēj tā izdarīt – vai Kāds cits! Viņš saka: “Tavi grēki ir piedoti.” Un rakstu mācītāji vai prātu zaudē no dusmām: “Kas cits var grēkus piedot, kā vienīgi Dievs?” (Mk.2:7) Patiešām!