Kristus ciešanas ik dienu piepildās kristiešos

“Par šo pestīšanu ir taujājuši un pētījuši pravieši, kas pravietoja jums nolemto žēlastību, gribēdami izzināt, uz kuru vai kādu laiku norāda Kristus Gars viņos, kas iepriekš liecināja par Kristus ciešanām un tām sekojošo godību.” [1.Pēt.1:10-11]

Svētais Pēteris grib sacīt: lai gan pravieši īsti nav zinājuši noteiktu, kad pravietojumi piepildīsies, tomēr viņi ir norādījuši visus apstākļus, kas raksturo šo laiku un vietas. Piemēram, viņi ir rakstījuši par to, Kristus cietīs, kā pagāni nāks pie ticības Viņam, tā ka pēc praviešu norādītajam zīmēm var skaidri zināt, kad šis laiks pienāks.

Svētais Pēteris turpina un saka: “..Kristus Gars viņos, kas iepriekš liecināja par Kristus ciešanām un tām sekojošo godību.”

Šos vārdus iespējams saprast gan attiecībā uz Kristus ciešanām, gan arī uz tām ciešanām, kuras izciešam mēs. Jo, gluži kā, Vārds, Viņa vārdi un darbi ir mani tādēļ, ka es Viņam ticu, tāpat kā Kristus ciešanas ir manas, jo es ciešu Viņa dēļ. Kristus ciešanas ik dienu piepildās kristiešos — līdz pat pasaules galam.

Mēs zinām, ka viss, ko ciešam, mums ir kopīgs Kristū, tā ka Viņš tās visas uzskata par Savām ciešanām. Taču te mums jāzina vēl kāda lieta: gluži Kristus nav nācis godībā, pirms bija cietis, tāpat arī mums vispirms jānes krusts, lai pēc šī ciešanu laika iemantotu prieku kopā ar Viņu.