Saitēm saistīti

Ir ievērības cienīgi mūsu attieksme šajos [kara] apstākļos pret cilvēkiem, bez kuriem mēs nevaram dzīvot.

Proti, mēs gandrīz vai pilnībā aizmirstam paši par sevi. Vienīgi tad mēs atskārstam, cik ciešām saitēm saistīti mēs esam viens ar otru, un cik lielā mērā mūsu dzīves centrs atrodas ārpus mums. Tad redzam, cik mazā mērā mēs esam atsevišķi lielumi.

Es domāju, tā ir liecība apstāklim, kas cilvēka dzīvei liek sniegties tālu pāri tās fiziskai eksistencei. Iespējams, mātes to izjūt spēcīgāk par visiem citiem.

Bībelē ir divi citāti, kas, manuprāt, to precīzi apraksta mūsu situāciju:

Pirmā: “Zini, ko Es pats esmu cēlis, to Es atkal noplēšu, un, ko dēstījis, to Es atkal izrauju ārā. Un tu sev meklē lielas lietas? Nemeklē tās! … Tev Es došu paturēt tavu dvēseli visur, kur vien tu iesi!” [Jer.45:4-5]

Otrā: “Tu esi tricinājis zemi, esi licis tai saplaisāt, saliedē šīs plaisas, jo tā līgojas!” [Ps.60:4]