Kristiešiem nav pavēlēts karot

Bez šaubām, kristieši nekaro, viņu starpā nav pasaulīgās varas, viņu pārvalde ir garīgā pārvalde un garā viņi ir pakļauti tikai Kristum. Tomēr ar miesu un mantu viņi ir pakļauti pasaulīgajai varai un viņu pienākums ir būt paklausīgiem.

Ja nu pasaulīgā vara aicina viņus doties karā, viņiem vajag karot un ir jākaro aiz paklausības, nevis kā kristiešiem, bet kā pasaulīgās sabiedrības locekļiem, padotiem, paklausīgiem ļaudīm pēc miesas un laicīgās mantas. Tāpēc, kad viņi karo, viņi to nedara nedz sevis, nedz arī jūsu dēļ, bet gan kalpojot un paklausot valdībai, kuras pakļautībā viņi atrodas, kā Sv. Pāvils raksta Titam: “Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām.” (Tit.3:1)

Jo kopumā, zobena amats pats par sevi ir taisna un dievišķa, noderīga kārtība, Dievs negrib, lai to noniecinātu, bet gan, lai no tā bītos, godātu un klausītu to, vai, pretējā gadījumā, tas tiks atriebts, kā saka Sv. Pāvils (Rom.13:4). Jo Dievs cilvēku vidū ir iedibinājis divējādas pārvaldes.

Viena ir garīga, caur Viņa vārdu un bez zobena, – ar to cilvēki kļūst dievbijīgi un taisnoti, ar šo taisnību viņi iemanto mūžīgo dzīvību: šādu taisnību Dievs piemēro caur savu vārdu, un to Viņš ir pavēlējis darīt sludinātājiem.

Otra ir pasaulīgā pārvalde ar zobenu, lai tie, kas caur Dieva vārdu negrib kļūt dievbijīgi un taisnoti mūžīgajai dzīvībai, tomēr ar šādu pasaulīgo pārvaldi tiktu piespiesti būt dievbijīgiem un taisniem pasaules priekšā – šādu taisnību Dievs piemēro caur zobenu.