Solījumi par Pestītāju

Mūsu Pestītājs Jēzus Kristus ieradās šinī pasaulē, lai piepildītu Dieva dotos apsolījumus.

Solījumi par Pestītāju caurauž Veco Derību no grēkā krišanas dienas (1.Moz.3:15) līdz pat pēdējā zināmā Vecās Derības pravieša Maleahija dzīves laikam.

Solījumu ir ļoti daudz.

Jūdi, kas bija mācījušies Svētos Rakstus, labi zināja šos apsolījumus un ar tiem saistītos apstākļus, un tāpēc mūs nepārsteidz vispārēja gaidu atmosfēra pirms Jēzus Kristus atnākšanas. Kā piemērus tam var minēt notikumu templī ar Simeānu un Annu (Lk.2:25-38), un cilvēku attieksmi pret Jāni Kristītāju (Lk.3:15).

Vecās Derības pravietojumi par Mesiju skaidri apliecina, ka Viņš ir reāls, īsts cilvēks, kā arī to, ka Viņš ir no Jūdas cilts un no Dāvida dzimtas, cilvēks, kurš ir savā veidā saistīts ar Galilejas provinci utt. Pravietojumi apraksta Viņa ciešanas kā īsta cilvēka ciešanas, kaut arī tās ar savu dzijumu un nozīmību pārsniedz jebkura cilvēka ciešanas.

Evaņģēlijs mums vēsta, kā šie pravietojumi ir tikuši piepildīti. Kungs Jēzus, apsolītais Mesija, nāca cilvēkiem vispiemērotākajā laikā un vēsturiskajā situācijā. Tas bija Dieva noteiktais laiks (Gal.4:4). Tam visam “bija jānotiek pēc Viņa mūžīgā nodoma, ko Viņš piepildījis mūsu Kungā Kristū Jēzū” (Ef.3:11).